Studentu pieredze: Kuras ir labākās studiju programmas un vai tās var apvienot ar darbu?

Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Laura Mangule, LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 3.kursa studente.

Studentu izvēli par labu studijām Latvijas Universitātē (LU) bieži nosaka budžeta finansējums, tomēr būtisks faktors ir arī darba iespējas nākotnē. Šobrīd vispopulārākās studiju programmas LU ir tiesību zinātne, datorzinātne, komunikācijas zinātne, ārstniecība un vadības zinības. Studenti atzīt tās par interesantām, tādēļ vēl jo grūtāk esot vienlaikus mācīties un strādāt, bet, ja labi pacenšas, to var izdarīt.

Iepriekš portālā Latvija.lv ziņots, ka vislielākais pieteikumu skaits uz studiju vietām 2014. gadā, kā jau ierasts, bijis Latvijas Universitātē, kur vēlmi studēt izrādījuši vairāk nekā 3000 cilvēku.

Kā ziņo LU portāla ziņu redaktore Gundega Preisa, šogad populārākā studiju programma ir tiesību zinātne, kurā uzņemti 235 studenti. Otrā pieprasītākā studiju programma ir datorzinātnes, kurās uzņemti 220 studenti. Tām seko komunikācijas zinātne, kurā uzņemti 143 studenti. Populāra studiju programma LU ir arī ārstniecība, kurā uzņemti 140 studenti, kā arī vadības zinības, kurās uzņemti 101 studenti.

Budžeta studijas un labi atalgots darbs
Pēc LU mājaslapā pieejamajām studiju daļas veiktajām aptaujām var secināt, ka visbiežāk studenti izvēlas studiju programmu no skolas biedru, draugu un paziņu sniegtās informācijas. Vēl lielu ietekmi rada skolotāju sniegtā informācija, kā arī „Atvērto durvju dienas” LU fakultātēs.

Studenti visbiežāk uzsāk mācības, lai apgūtu jaunas zināšanas vai padziļinātu jau esošās, nodrošinātu sev labi atalgotu darbu, iegūtu augstskolas diplomu un apliecinātu savas spējas. Izšķirošais mēdz būt arī vecāku spiediens vai darba devēju prasība pēc augstākās izglītības.

Valters Brauns (24) ir no Mālpils, dzīvo Jūrmalā un studē Rīgā Datorikas fakultātē. Par studijām Valters izlēma aptuveni četrus mēnešus pirms to uzsākšanas. „Brīvajā laikā biju jau sācis programmēt, vēlāk sāku to darīt arī darbā. Ar laiku sapratu, ka reāli varētu to darīt arī nopietnāk, bet pašam saviem spēkiem ir salīdzinoši grūti saprast, kādā secībā un ko mācīties, tāpēc „prasījās” universitātes palīdzība.”

Studijas Valters nenožēlo, tomēr, ja tās būtu par maksu, tad visticamāk nespētu atļauties studēt. Pašlaik Valters apvieno mācības ar pusslodzes darbu. „Neteikšu, ka ir viegli – dažreiz gribas arī nedaudz nošauties, un būtiski sarūk sociālās dzīves apjoms, ja neskaita to, kas notiek darbā un skolā, bet izdarāms tas ir. Pat arī labi izdarāms – man abi pirmie semestri pabeigti ar vidējo atzīmi 9,” stāsta students. Ja studijas būs pietiekoši interesantas, tad Valters domā mācīties arī maģistros.

Ar skatu nākotnē
Lielākā daļa par labu studijām LU izlēmuši pēdējā brīdī pirms dokumentu iesniegšanas augstskolā. Tomēr gandrīz tikpat liela daļa to izlēmuši jau vidusskolas laikā.

Par iemeslu tam, kādēļ studēt LU,studenti visbiežāk atzinuši, ka šeit pieejama studiju programma, ko viņi vēlētos apgūt. Lielākā daļa aptaujāto LU izglītību uzskata par kvalitatīvu un prestižu. Daudziem noteicošais faktors bijusi studiju maksa, kura šķiet pieņemama, kā arī izdevīga ir atrašanās vieta.

Visbiežāk studenti izvēlas konkrētu studiju programmu, jo viņus interesē iegūt par to papildu zināšanas, tomēr lielu iespaidu atstāj nozares perspektīva nākotnē. Nenoliedzams ir faktors, ka studenti bieži piekrīt studēt kādā programmā, ja ir iespēja mācīties par budžeta līdzekļiem.

Rīdziniece Terēze Rozenberga (19) studē LU Starptautiskās ekonomiskās attiecības (SEA), un pašlaik ar kursu ir ļoti apmierināta. „Programmu izvēlējos tādēļ, ka tā atbilda manām nākotnes iecerēm. Vispozitīvākais tajā noteikti ir tas, ka bakalaura laikā būs trīs dažādas prakses atšķirīgās nozarēs,” stāsta Terēze.

Viņa atzīst, ka izšķirošais faktors, kāpēc viņa iestājusies tieši šajā studiju programmā, bijis tas, ka tikusi budžetā: „Bija plānots šo pašu programmu mācīties ārpus Latvijas, tomēr plāni pēdējā mirklī izjuka. Nolēmu, ja tikšu budžetā, tad jāpaliek dzimtenē. Tas šoreiz nospēlēja lielu lomu, un iznāca palikt Latvijā.” Tomēr Terēze neko nenožēlo. „Pašlaik visi priekšmeti padodas. Pēc studijām būs domāšana par to, vai piekrist kādam darba piedāvājumam, ņemot vērā, cik tas būs vilinošs, vai arī mācīties maģistratūrā ārzemēs.”

Meitene vēl papildus strādā Jaunajā Rīgas teātri, un pašlaik to prasmīgi apvieno ar mācībām, tomēr gadās, ka jāiztiek bez miega. „Lekcijas ir četras dienas nedēļā, slodze pirmo reizi parādījās, kad bija jāraksta lielie pārbaudes darbi, un tie bija divas dienas pēc kārtas. Tas traucēja miegu un efektivitāti darba laikā,” atzīst studente.

Sacensību gars motivēja
Savukārt Rūta Vīksniņa (19) budžeta finansējumu nav uzskatījusi par noteicošo studiju izvēlē un pašlaik studē komunikācijas zinātni Sociālo zinātņu fakultātē (SZF). „No sākuma biju izvēlējusies trīs programmas, un viena no tām bija komunikācijas zinātne. Tā kā konkurence bija liela – aptuveni 500 cilvēki uz 200 vietām, radās vēl intriģējošāka vēlme iekļūt tieši šeit. Rezultātā tiku pirmajā piecdesmitniekā un sapratu, ka tas domāts man,” stāsta Rūta.

Rūta studiju programmu izvēli veikusi pēc ģimenes, draugu ieteikumiem, tomēr LU komunikācijas zinātne bijusi viņas pašas izvēle, kuru viņa nenožēlo. Pašlaik studente nestrādā, tomēr viņa plāno atrast darbu, kuru būtu viegli savienot ar mācībām.