Studenta pieredze: septiņi istabas biedru tipi ‘kojās’

Krista Kurpa, LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 3.kursa studente.

No mazpilsētas pārcelties uz lielpilsētu nav viegli, taču mūsdienās tas nav arī nekas pārsteidzošs, drīzāk ierasts un pašsaprotams. Studenti ir viena no tām sabiedrības daļām, kas ar to saskaras, itin bieži. Runa jau nav tikai par visas iedzīves fizisku pārcelšanu, bet arī par tām vērtībām, draudzībām, uzskatiem un bailēm, kas nāk ar to līdzi. Citiem vārdiem sakot, lielpilsēta to visu maina, kādam par dažiem grādiem, kādam par 90º grādiem, citiem par visiem 360°. Arī man. Un lielpilsēta šajā gadījumā, protams, ir Rīga. Šis būs mans stāsts par “kojās” sastaptajiem istabas biedriem un spēju sadzīvot.

Stāsts ir vairāk kā pamācība jeb mani uzskati divu gadu laikā par to, kā notiek šī iedzīves maiņa. Runa nav par manu pielāgošanos Rīgas ikdienai, vairāk gan par pielāgošanos citu cilvēku dzīvei. Ja ir nācies visus 20 gadus dzīvot sev zināmā vidē, kopā ar tiem cilvēkiem, kuri pazīstami visu mūžu vai vismaz pusi no tā, tad būt iemestam pavisam citā „dimensijā”, sākumā šķiet visai trauksmaini. Protams, paši uz to „parakstāmies”. Viss, kas,kā un kāpēc dzīvē ir bijis līdz šim, var mainīties acumirklī. It īpaši, ja ceļš nonāk līdz vietai, kas noteikti maina cilvēku- uz labu vai uz sliktu (tas gan ir jautājums). Šo vietu studentu žargonā sauc kojas.

Arī man, šķiet, biju lemts nonākt kojās. Izklausās gan vairāk kā vieta nolemtajiem, taču tā nepavisam nav. Šī dienesta viesnīca mani ir „uzaudzinājusi”- esmu kļuvusi patstāvīga, izprotu, cik svarīgi ir saprast, ka esmu pieaugusi, domāt par apkārtesošajiem, saprasties ar dažādiem cilvēkiem, būtībā dzīvot, ievērojot principus, kas mani pavadīs arī nākotnē. Tieši studiju gados iepazītie cilvēki ir tie, kas turpina būvēt pamatus tam, kā vērtējam citus, kas otrā liekas svarīgs, kuras īpašības tiek vērtētas visaugstāk.

Sākot dzīvot kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem, viss tiek sākts no sākuma, viss atklājas tikai laika gaitā. Protams, atklāju ļoti daudz jauna par citiem, bet vēl vairāk par sevi. To man „palīdzēja” īstenot septiņi tipi jeb septiņas meitenes, kuras bija/ir manas istabas biedrenes.

1. tips – nejaušība

Pats pirmais un otrais istabas biedrs (tā kā istabiņā jādzīvo pa trim) ir nejaušība, kuras regulāciju uzņemas koju vadītāja. Nekas cits neatliek, kā vien cerēt, ka ar istabas biedreni ļoti labi sadzīvosiet, dalīsieties ar makaroniem dzīves grūtākajās dienās un ik pa laikam varēsiet aizņemties viņas nagu laku. Kas zina, varbūt pat kļūsiet labākās draudzenes… Nē, mans pirmais tips uz to nemaz negribēja pretendēt. Šis bija tas cilvēku tips, kas jau novilcis nepārkāpjamu robežu ap savu gultu, galda daļu un traukiem. Ja tas ir tik acīmredzami, nemaz nav vēlēšanās ko mainīt un jaukties. Protams, ka nekas nesanāktu, ja vēl, dzīvojot vai drīzāk mēģinot izdzīvot dažus mēnešus ar šādu cilvēku, saproti, ka viņš vai viņa nekad nav paticis. Tā nu dienas paiet, būtībā klusējot, labākajā gadījumā, pārrunājot dažus teikumus diennaktī. Labāk ir cerēt, ka vismaz otrs biedrs būs prātam tīkamāks, kas palielina iespēju, ka istabā būs iespējams izdzīvot vismaz vairāk par trīs mēnešiem. Vai arī nē…

2. tips – „uzlabotā” nejaušības versija

Otrs biedrs, iespējams, nemaz uzreiz neierodas uz pirmajām kopā būšanas un jaunas kopdzīves sākšanas „svinībām”, bet ierodas aptuveni trīs dienas pēc oficiālo mācību sākšanās. Tas, protams, ir patīkams pārsteigums, kad istabā ienāk jauna cerība, jo šis cilvēks varētu būt pretējs pirmajam variantam. Viss, iespējams, pirmajās dienās šķiet daudz gaišākās krāsās, bet tas var būt arī māns, ko var secināt, ja paša istabā sanāk mācīties un labākajā gadījumā paēst. Pārējais laiks tiek pavadīts, iepazīstot citus iemītniekus, uz kuriem tiek liktas cerības nākotnē. Šajā tipā pat vieglāk var saskatīt mīnusus, viss sāk likties kaitinošs, pat tas, kā viņš vai viņa sēž pie galda, uzdod neveiklus jautājumus, istabā stundām ilgi runā pa telefonu, kad jau sen vajadzēja saldi gulēt, un beigās vienkārši tiek meklēts jebkurš iespējamais iemesls, lai sāktu meklēt jaunu istabas biedru.

3.tips – jauna cerība

Tad arī var notikt brīnums un patiešām var atrast vēl kādu, kam prātā tieši tā pati problēma. Neatliek nekas cits, kā apvienot spēkus un mainīt lietas. Tas arī manā gadījumā izdevās, jo šis tips bija cerīgs, un iesaistījās istabas maiņā ar sirdi un dvēsei. Pēc tam dzīve mainījās tikpat ātri, cik jauna istabas nomaiņa, un viss, kas tai nāk līdzi – jaunas sejas, cita uztvere, cita attieksme. Izrādās, ka ar šo tipu viss sāk saskanēt kā cimds ar roku, un neatliek nekas cits, kā kļūt par labākajiem draugiem. Aizsākas kopīgas ēst gatavošanas, filmu skatīšanās, drēbju aizņemšanās, informētība par tuviniekiem, visu iespējamo pasākumu kopīga apmeklēšana un daudz kas cits. Šķiet, ka vairs labāk nevar būt, pat paša istaba kļuvusi par centru,ko nav vairs nepieciešamība to tik bieži pamest. Un tomēr visas labās lietas kādreiz beidzas. Ar šo tipu var pienākt diena, kad vairs nevar saprast, vai šis cilvēks ir tas pats, kas sākumā. Kas ir tas, kas liek tik ļoti izmainīties vienā acumirklī? Vistrakāk, protams, ja tā izrādās persona, ar ko diendienā nākas un vēl nāksies dzīvot vismaz divus mēnešus.

4.tips – noteikti uz palikšanu

Arī šis tips piedalījās manis pārveidošanas sākuma fāzē un, par laimi, to turpina darīt arī šodien. Sākums var nešķita tik ļoti aizraujošs, vajadzēja laiku adaptācijai un iepazīšanai. Beigu beigās atklājās, ka kopā varam darīt lietas, kuras vērts atcerēties arī tagad. Nav pat nozīmes, par ko saturiski runā un cik jēgpilni tas izklausās citiem, vienkārši radās arvien jauni uzskati, kas liek uz dzīvi skatīties daudz vieglāk, dažreiz arī vieglprātīgāk, taču saprātīga deva vajadzīga arī no tā. Lai gan ar šāda tipa cilvēkiem var gadīties pāris grūtības, tomēr ir skaidrs – šī persona noteikti atradīsies kontaktpersonu lokā ne tikai uz pāris mēnešiem, bet uz visiem 100 gadiem, tādēļ ir vērts daudz ko uztvert piezemētāk. Veidojot ciešas draudzīgas attiecības, šis tips noteikti kļūs par to, kurš būs gatavs iet kopā uz vienotu mērķi, pat neaizdomājoties par šķēršļiem. Iespējams arī sakritība, bet man šis tips pēc kārtas sakrita ar vienu no veiksmīgākajiem cipariem.

5. tips – klusētājs, vērotājs, atmosfēras bojātājs

Kad dažas lietas neizdodas, kā cerētas, tas var novest pie negaidītiem pavērsieniem, piemēram, jaunu istabas biedru kārtējās meklēšanas. Ir skaidrs, ka nāksies atkal pielāgoties un dzīvot pēc citiem likumiem, kas iepriekšējā istabā likās tik pašsaprotami, tar šo tipu nav iespējams. Šādi cilvēki vairāk vēro citu uzvedību, ir piesardzīgi, neko daudz nesaka. Vai nerunā nemaz. Tieši tāpēc atkal nākas izdomāt ko jaunu un nepieļaut apspiestību, jo galu galā, istabā katrs it kā dzīvo savu dzīvi, taču trīs istabas iemītniekiem ir kopīgs arī kas vairāk. To diemžēl šī tipa cilvēkiem ir grūtāk saprast. Ar iepriekšējo istabu gūtajām zināšanām un pieredzi, ir vieglāk tam vienkārši nepievērst uzmanību un meklēt kārtējo risinājumu, jo galvenais nav tikai savas puses apmierināšana, bet arī otras. Īsti nevar vainot nevienu, ja otra raksturs ir pilnīgi citāds. Tas noteikti un, kādam par laimi, neilgst ilgi.

6.tips – neitralitātes kalngals

Šeit nav runa ne tikai par uzvedību, bet attieksmi, taču no abām pusēm. Šim tipam nav ne vainas, taču nevarētu teikt, ka tas ir ideālais istabas biedrs. Ar šo var mazliet parunāt, padalīties viedokļos un kopā uzēst pa kūkas gabalam, taču tas būtībā arī viss. Nav garantētas dziļas sarunas un cieša draudzība arī pēc kopdzīves beigām, bet ar šo cilvēku vismaz var rēķināties un labāk sadzīvot. Dzīve ar tādu tipu ir neitrāla, netraucējot ne pašam, ne otram, savā starpā nerunājot par personīgajām problēmām un vienkārši kontaktēties tādā līmenī, kas apmierina abas puses. Iespējams gadās pa vienādai mūzikas gaumei vai mīļākajam ēdienam. Kad pienāk diena, kurā šis cilvēks dodas dzīvot kur citur, nekļūst īpaši skuji vai neizjūti īpašu zaudējuma sajūtu, paliek pāri tikai tā pati neitralitāte.

7.tips- nejaušība vs. liktenis vs. sakritība

Septītais noslēdzošais un vēl joprojām blakus esošais tips var izrādīties ar kopīgu divus gadus ilgu pagātni. Tas negadās bieži, ka ar personu, kas sākumā likās pilnīgi pretēja vīzijai par ideālu istabas biedru, šobrīd iespējams dalīties visā, vēl ideālāk, saskan gan gaume, gan kurpju izmērs, gan vēl 100 lietas. Ceļš līdz šādai draudzībai, kas beigās izvēršas arī par kopā dzīvošanu, var gadīties ļoti bagātīgs – pilns piedzīvojumiem, priekiem un bēdām, neaizmirstamiem mirkļiem, saulainām vasarām, ģimenes apciemojumiem, kopīgu svētku svinēšanu un citiem pasākumiem. Par cilvēku gandrīz visu var uzzināt, kopā pavadot katru dienu, esot burtiski divu metru attālumā. Nu jau vairs nevar īsti zināt, vai tā ir sakritība vai nejaušība, ka satiekas divi cilvēki, kuri diendienā var gan smieties līdz asarām, gan plēsties kā laulātie, gan viens otram sūdzēties kā mammai un uzticēties kā māsai. Šis ir tas istabas biedru tips, kas draudzību tikai sāk kojās, bet turpina visu atlikušo dzīvi.